Īstais PSRS un viņa 18kv.metri-VAZ 2101

Pāršķirstot kārtējo vēstures lappusi, sākam mūsu rakstu. Šoreiz runāsim par Padomju autopromā ražoto klasisko auto – 74-ā gada izlaides VAZ 2101. Pēc mūsdienu kritērijiem šis auto ir ļoti vecs. Tas tika iegādāts 3.5 gadus atpakaļ, tajā brīdī būdams neīpaši labā stāvoklī. Taču Mihailu tas galīgi nesatrauca un tikko pieminētais auto ieguva sev jaunu īpašnieku. Šis auto bija plānots kā „daily” auto uz ziemas periodu. Tam bija jābūt tādam, kuru nebūtu žēl bružāt aukstumā un ar, uz mūsu ceļiem izkaisītiem, reaģentiem. Taču pēc pavisam neilga laika, viss kardināli mainījās. Auto stāvoklis patiešām nebija labs. Tā virsbūve bija kritiskā stāvoklī. 80% dzelža, no kā tika veidota virsbūve, bija ar rūsu „izēsts” . Mihailu neiepriecināja ne tehniskais aprīkojums, ne potenciālais obligāti darāmo atjaunošanas darbu saraksts. Nu lūk, automobilis „uz ziemas periodu” palika atjaunošanas stadijā, nu jau pusotru gadu. Laikam ritot, Mihails pat nepamanīja, ka šis laiks paskrēja kopā ar „kapeiku”. Šajā laikā „žiga” mistiskā veidā iesakņojās Mihaila zemapziņā. Ak, šī noslēpumainā krievu dvēsele! Vai nu Mišas, vai nu Žiguļa. Kas gan tas nebūtu, bet VAZ ieņēma goda pilnu brīvdienas auto vietu. Precīzāk, tas ieņēma cita auto vietu, nu jau sauksim to iepriekšējo prastāk – ārvalstu auto . Pamati tika būvēti un pirmie soļi tika veikti piemērota tēla meklējumos, bet apzinoties situācijas būtību un izvērtējot visus plusus un mīnusus, tika pieņemts lēmums – pilnīga restaurācija. Tika uzsākts kapitālais remonts. Visam papildus, Mihails neizbeidza savas jaunās mantiņas tēla meklējumus. Sākuma posms kļuva zīmīgs ar auto pazemināšanu ar atsperu „saīsināšanas” palīdzību, kā arī, разварок’U uzstādīšanu. Tālāk sekoja „custom” bagāžnieks un no ķēdes sametināta stūre. Teikšu, ka tas ir diez gan interesants risinājums. Pēc kāda laika Miša saprata, ka nepieciešams virzīties tālāk un tika pieņemts būtiskākais lēmums - paša rokām izveidot kvalitatīvu „Stance” projektu. Sākās pirmie tehniskie darbi ar automobili. Tas ieguva sev 2130 dzinēju ar apjomu – 1.8 no Lada „Nadežda”. Kā saka – cerības attaisnojās un iegūtais rezultāts sagādāja prieka un apmierinātības sajūtu. Dzinējs perfekti ieņēma vietu zem pārsega un tā radās „kapeikai” neraksturīgā dinamika. Taču atslābt bija par agru, jo priekšā tika nozīmēts liels darba apjoms. Paralēli jau minētajiem darbiem, savā 3x6 lielā garāžā, Mihails uzsāka auto sagatavošanu virsbūves darbiem. Te nu mēs esam nonākuši līdz vienam no sarežģītākajiem procesiem, kas ir atbildīgs par estētisko projekta daļu – virsbūvi. Ilgas vakara stundas Mihails strādāja pie tā, lai savestu virsbūvi pilnīgā kārtībā. Jau minētā virsbūve kļuva uz kādiem 90% svaigāka. Tieši šāda auto detaļu skaita daļa tika nomainīta vai atjaunota līdz sekojoši apzīmētam stāvoklim – „rūpnīca”. Tajā pašā laikā kļuva manāms jaunais auto interjers un tā krāsu palete, kas nebija nekas cits kā - bēša krāsa. Par vienu no pēdējiem papildinājumiem kļuva „2101”modeļa stūre. Kā zināms, stūre arī tika atjaunota. Par vienu no galvenajām šī auto īpatnībām kļuva tā jumts. Mihails jau sen sapņoja par kabrioletu, taču iepriekš nebija iespējas īstenot šo ideju dzīvē. Toties, viņam izdevās piemeklēt lielisku alternatīvu jeb „reg-top jumtu” ar mīksto augšu un eklektisko piedziņu. Domāju, ka piekritīsies, ka ieraudzīt kaut ko tādu uz 70-o gadu auto, ir tā vērts. Par šī garā stāsta nobeiguma posmu kļuva „ātrais”, četru kontūru pneimatiskās piekares S8 Air komplekts. Agrāk vai vēlāk bija jāpienāk loģiskām beigām un lūk, auto ir gatavs pārveidošanas darbiem. Pacietības sagrābies meistars ar īrēto krāsošanas kameru un savu uzticamo palīgu uzsāka savas „klasikas” pārvērtības. No visas krāsu paletes, izvēle krita uz oriģinālo, spilgti sarkano krāsu. Rezultātā automobilis ieguva tieši tādu skatu un tieši tādu tēlu, kādu to bija iedomājies auto īpašnieks Mihails. Ko gan neteiktu citi, taču viens no būtiskākajiem auto izskata aspektiem ir riteņi! Skaisti diski veido 80% no jūsu auto ārējā izskata! „Mūsu diskiem ir atvēlēts vesels stāsts. To izvēle bija viens no grūtākajiem uzdevumiem šī auto sagatavošanas posmā, kas attiecas uz vasaras sezonu.” , teica Mihails. ”Ilgi un mokoši izvēlējos „pareizo” riteņu komplektu. Man ļoti paveicās, ka iegādājos tos caur vecu sludinājumu – tas ir lieliski.” Disku stāvoklis bija pieņemams, kas nozīmēja, ka tas bija nepieņemams šī projekta prasībām. Work-as tika atjaunotas, nopulētas un ieņēma savu goda vietu arkās. Japāņu work Equip 01 ar dimensiālo rādītāju 6.5x14 ET4 un 155/55m riepas papildināja tēlu, kuru tik ļoti centās sasniegt projekta ideālists. „Žigulis” tiešām ir sanācis unikāls un neatkārtojams. Gribētos atzīmēt, ka visi šī projekta auto veiktie darbi tika paveikti ar Mihaila paša rokām – kas ir diez gan vērtīgs fakts. Pagājušajā 2014. gadā Mihails un viņa auto ir paviesojušies žurnāla True Fitment „low” sezonas noslēdzošajā pasākumā un ieguva balvu nominācijā „True USSR”. Tas vēlreiz pierāda šī projekta kvalitāti. Savelkot kopā visu iepriekš stāstīto, personīgi vēlētos piebilst, ka darbs ar šo auto ir veikts visaugstākajā līmenī , kā arī, šajā projektā tika likta iekšā tā īstā dvēsele, par kuru ieminējāmies raksta sākumā. Auto izskats izraisa tikai un vienīgi pozitīvas emocijas un cieņu par tik sarežģītu ceļu, kādu sev izvēlējās īpašnieks. Viennozīmīgi, tas nav šī projekta beigu punkts un mēs atkal tiksimies ar Mihailu un viņa „klasiku”. Šodienai esam beiguši mūsu stāstāmo – „Visa cilvēka prasme – nav nekas cits, kā pacietības un laika sajaukums.” O. Balzaks.

Log In or Register