VAZ 21011-74 kapeika

Tik dīvaini un neierasti redzēt padomju klasiku stance lapā.

Bet paldies Jurģim Grasmanim, kurš ir atsaucies uz Mūsu "Lost&Found" topiku, kurš pa lielam bija kliedziens jums visiem. "Kliedziens" ir nepieciešams, jo, kā tajā tika vēstīts, mēs netiekam galā ar jūs meklēšanu, bildēšanu. Esiet responsīvāki un sūtiet mums bildes ar saviem un ielās manītajiem vāģiem. Padaram stance’u aktīvu arī ziemā.

Kad es ieraudzīju vēstuli no Jurģa, es te bez maz vai sāku lēkāt no prieka, jo tā bilde, kuru var aplūkot daļēji mūsu FB profilā vai instagram'ā, mani izsita no līdzsvara. Nu paskataties uz to! Tas ir mākslas darbs! Gan "žigulis", gan pati bilde ir vienreizēji! Mani nenormāli ieper tas rudenīgais-pirms ziemas message, ko pasniedz attēls. Vēlos iepazīties ar šo meistaru un iemācīties pāris paņēmienus. Jeb piedāvāšu viņam piebidroties mūsu bariņam.

 

viens-viens-divi-pieci-seši...un, nu jau zvanu Jurgim un sarunājam tikšanos vienā industriālajā vietā, kura mums abiem ir pa ceļam. Sarunas laikā atklājas, ka esam bijuši kaimiņi 10 gadus, un tagad dalām daudz līdzīgas domas sakarā par stance.lv

Izskatās, ka esam tikušies īstajā laikā un vietā. Mana ideja par cilvēku apvienošanu lietas labā ar stance palīdzību, ir spērusi vēl vienu soli tālāk. Darbojamies kopā. Kas vēlas piedalīties ar savām idejām un veltīt savu laiku, laipni lūgti papildināt mūsu ierindas, jo laiks iet ātri. Daudz kas darāms, 2014.gada "Low as Bass" tuvojas. Vajag rīkot padomi un sākt īstenot iecerēto - viens pats negribu. Man vienam tas nav vajadzīgs. Stance.lv ir par mums un mums visiem. Tie, kuri vēlas šogad piedalīties rīkošanā, sapratīs, kā mūs sakontaktēt.

Un tagad, lūdzu "kapeika" studijā! Tā ir 1974. gada izlaiduma. Tā ir vēstures elpas bagāta, jo pieder Jurģa opim, kurš bija aizsācis ciparu apmaiņu uz odometra.Trīs paaudzes ar to ir braukušas. Ir ko pastāstīt. Bet to atstāsim Jurgim, izstāstīs pats kāda vakarā. Es domāju, ka daudzi zin šādus tādus faktus par "pirmajiem" žiguļiem, bet vajadzētu ieskatīties vēsturē un apgaismoties. Kāpēc padomju valdība sāka izlaist ārzemju auto, tajā brīdi, kad valsts dzīvoja totālā izolācijā? Un kurā ka mēs zinam visiem bija pelēkas bikses un nebija seksa. Neviens mums taisnību neatklās, bet, balstoties uz faktiem, nav grūti izdomāt iespējamos cēloņus.

Sāksim ar atskatu - 1966.gadā, kad tika parakstīta vienošanās starp PSRS in Itāļu auto ražotāju "FIAT", kuras ietvaros bija paredzēta auto rūpnīcas atklāšana Toljatti pilsētā. Manuprāt izklausās pēc itāļu nosaukuma. Mūsu dienvidu draugiem vajadzētu kadu pastu nosaukt-"Toljatti Russe" pretstatā "Tagliatelle Genovese".Tajā brīdi pa ielām skraidīja 24'-ās Volgas un 412-ie Moskviči.

Pirmais "laiva", otrais salīdzinot ar žiguli bija teiksim tā-vecmodīgs. Tāda situācija izveidojusies jo visu auto rūpnīcu spēki bija veltīti esošo modeļu ražošanas apjomu palielināšanai, lai nodrošinātu "Brāļu republiku" un iekšzemes pieprasījumu. Tā dēļ netika īstenoti vairāki perspektīvie projekti, kuri iespējams būtu turpinājuši krievu autoindustrijas attīstību līdz ar pārējo pasauli. Par spīti tam, kā bāzi jaunajam masveida transportlīdzeklim tika izvēlēts tikko ieguvis prestižo "Gada auto" titulu, FIAT 124. Moderns, viegls, izskatīgs transportlīdzeklis, kuram pat bija 4-as disku bremzes. No aizmugurējo izmantošanas atteicās Krievijas ceļu un klimata specifikas dēļ. Kā arī tika ieviesti neskaitāmi simti uzlabojumu un modernizāciju, kuri ļāvuši šim modelim palikt uz konvejera 18!!! gadus, kuru laikā kopumā tika saražoti bez maz 5 mljn. eksemplāru. Kā mēs zinām, tas tuvu nav šī auto dzīves cikla beigas. VAZ'a "pirmais" modelis ir izveidojis tā saucamo "klasisko" žiguļu platformu, uz kuras bāzēts pēdējais auto ir atstājis rūpnīcas vārtus tikai 2012. gada septembrī, un kopumā ir devis dzīvi pāri divdesmit miljoniem auto. Precīzus datus sameklēt nesanāca. Un te mes atgriežamies pie jautājuma-priekškam un kāpēc. Dekādes mainija viana otru,žiguļu bij izražots daudz, bet priekš kam ja 80-ajos gados žigulis maksāja 49 vidējas algas. Varbūt tas bija veids kā iegūt naudu atpakaļ valst kasē. Laupīšna valst mērogā. Jeb lai noteikt tos, kam bija tā teikt, nedeklarētie ienākumi.

Pāris fakti. Tolaik 'KAPEIKAS' max.ātrums bija 140km/h un to sasniegšana aizņēma laiku pietiekošu pārdomāt to sasniegt. Šodien lielākajai daļai tāds ātrums ir pieejams +/-15 sekunžu laikā.

2004 g. Nurburgring'a piedalījās 1971. gada sporta auto ar Weberiem un izcīnījia pirmo vietu savā klasē, un 30-o vietu kopvērtējumā. Lietus dēļ viņs trīcās garām vairākiem nesalīdzināmi jaudīgākiem tas pašas ēras Jaguariem,Porsche un BMW.

Baltais 11'-ais modelis jūsu priekšā ir 2101 pirmais, sauksim to musdeinīgā vārdā-facelift's. Tā gaitā motora tilpums tika palielināts no 1.2 uz 1.3 litriem. Mainījās bamperi - no tiem pazuda hromētie "ilkņi" un uz aizmugurējām stoikām parādījās salona ventilējuma caurumi, kurus eleganti nosedza ar hromētām restītēm.

 

Hroms un lakoniskums itāļu gaumē, manā skatijumā ir "žiguļa" vizītkarte, kura joprojām aizkustina mani un liek vēlēties sev tādu. Tā nenormāli omulīgā atmosfēra, ko veido sēdekļi bez pagalvjiem, liek visiem iekšā esošajiem justies kā mazā istabiņā, kur var ērti sēdēt, apgriežoties uz 90 un vairāk grādiem, pavadīt braucienu skatoties acīs aizmugurējiem pasažieriem. Liek man gribēt paņemt sarkano tableti un pa taisno uz Vegasu. Jūs mani saprotat. Romantika!
  Ā, vē
l siksnas, kuras nepievelkas pašās,tas japiekarina. Cik mīļi. Bet kā jums klasiskais orgplatsmasas kloķis ar puķi jeb retro caru iekšā? Tas viss ir ļoti mīļi.(foto rozy) Manam vectēvam ari bija tāda, 1974.gada, tikai kiršu krāsā. Es tad vel nebiju ieplānots. Nebija izredzes ar to izbraukt jeb būt izvizinātam. Šoreiz man paveicies, nevarēju izlaist iespeju un ielecu pasažiera krēslā. Tas ir cits līmenis, ja mēs runājam par stance'u un skārbu braukšanu. Šim 40 gadīgajam itālim sāpīgāk padodas amortizācijas procesi, nekā tavam vidēji 15 gadīgajam fricim vai samurajam, nepieminot jaunākus. Tiešām ekstrēmāli samiksēta sajūta! Dabuju mini sirdstrieku šķērsojot katru nelīdzenumu. Kas zin. Varbūt tas tāpēc ka Jurģa vectēvs savos 80 gados joprojām ir kopā ar mums. Un joprojām pie stūres! Pastāv iespēja dabūt pa ausīn no "pieredzējuša zēna" neatbilstošu rīcību gadijuma, vērstu pret viņa" veco draugu". Centīšos viņu nomierināt un no savā vārdā teikt, ka viņa "draugs" ir īstajās rokās. Ja viss ies labi tad tas mūs priecēs vēl ilgus gadus, izraisot mīļas, nostaļģijas pilnas sajūtas un atceroties laikus "kad debess bija zilāks un koki mazāki".

Log In or Register